,Garšīgie likumi” Preiļu 1. pamatskolā
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā organizēja projektu vispārizglītojošām skolām ,,Garšīgie likumi”, kurā šogad iesaistījās arī Preiļu 1. pamatskola. Projekta mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar Eiropas Parlamenta kā likumdevēja darbu un nozīmi likumu pieņemšanā par drošu pārtiku.
Skolu projektā pārstāvēja 9.a klases meitenes, kuras mājturības stundās apguva projekta tēmas: ģenētiski modificēti organismi, alergēni pārtikā un jaunā pārtika. Rezultātā skolēnieces noskaidroja, kas ir ģenētiski modificēta pārtika, vai tā ir sastopama Latvijā un vai Latvijā audzē ģenētiski modificētus augus. Uzzināja, ka pie jaunās pārtikas pieder godži ogas, čia sēklas, noni sulas, šitaki sēnes, krila eļļa. Meitenes guva priekšstatu, kā Eiropas Parlamenta lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti, mācījas sastādīt ēdienkarti, tajā norādot alerģijas izraisošus produktus. Skolnieces tagad labāk izprot lēmējinstitūciju, valstu, pašvaldību un ēdināšanas nozares speciālistu lomu rūpēs par drošu pārtiku Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.
Projekta mācību noslēgumā 30. martā J. Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijā tika rīkota visiem interesentiem atvērta tematiska degustācija. 9.a klases meitenes tajā dalījās ar jauniegūtajām zināšanām par alerģiju izraisošiem produktiem un degustācijā piedāvāja triju veidu maizi alerģiskiem cilvēkiem un celiakijas pacientiem. Tā ir maize bez glutēna, bez laktozes, bez kviešu sastāvdaļām. Šo maizi meitenes cepa no speciāliem miltiem, kuru satāvā ir rīsu milti, kukurūzas ciete, zirņu klijas, ābolu šķiedrvielas, linsēklas. Ģimnāzijas audzēkņi piedāvāja degustēt cepumus ar čia sēklām un šokolādes saldumus ar godži ogām. Par pārtikas drošības aktualitātēm Latvijā un PVD darbu visus klātesošos informēja Pārtikas un Veterinārā Dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja vietniece Diāna Pastare.
Rezumējot paveikto, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele pateicās skolēniem, skolotājiem par aktīvu darbošanos projektā un teica: ,, Ir būtiski jautājumos par sabiedrības un pārtikas drošumu iesaistīt jauniešus. Ir svarīgi, lai viņiem ir gan zināšanas, gan viedoklis. Ēdiens ir svarīgs mums visiem, tādēļ saprotamāks kļūst arī Eiropas Parlamenta kā likumdevēja darbs un nozīme”.
Mājturības un tehnoloģiju skolotāja Inga Reine
Skolu projektā pārstāvēja 9.a klases meitenes, kuras mājturības stundās apguva projekta tēmas: ģenētiski modificēti organismi, alergēni pārtikā un jaunā pārtika. Rezultātā skolēnieces noskaidroja, kas ir ģenētiski modificēta pārtika, vai tā ir sastopama Latvijā un vai Latvijā audzē ģenētiski modificētus augus. Uzzināja, ka pie jaunās pārtikas pieder godži ogas, čia sēklas, noni sulas, šitaki sēnes, krila eļļa. Meitenes guva priekšstatu, kā Eiropas Parlamenta lēmumi uzlabo alerģisku cilvēku dzīves kvalitāti, mācījas sastādīt ēdienkarti, tajā norādot alerģijas izraisošus produktus. Skolnieces tagad labāk izprot lēmējinstitūciju, valstu, pašvaldību un ēdināšanas nozares speciālistu lomu rūpēs par drošu pārtiku Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.
Projekta mācību noslēgumā 30. martā J. Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijā tika rīkota visiem interesentiem atvērta tematiska degustācija. 9.a klases meitenes tajā dalījās ar jauniegūtajām zināšanām par alerģiju izraisošiem produktiem un degustācijā piedāvāja triju veidu maizi alerģiskiem cilvēkiem un celiakijas pacientiem. Tā ir maize bez glutēna, bez laktozes, bez kviešu sastāvdaļām. Šo maizi meitenes cepa no speciāliem miltiem, kuru satāvā ir rīsu milti, kukurūzas ciete, zirņu klijas, ābolu šķiedrvielas, linsēklas. Ģimnāzijas audzēkņi piedāvāja degustēt cepumus ar čia sēklām un šokolādes saldumus ar godži ogām. Par pārtikas drošības aktualitātēm Latvijā un PVD darbu visus klātesošos informēja Pārtikas un Veterinārā Dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja vietniece Diāna Pastare.
Rezumējot paveikto, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele pateicās skolēniem, skolotājiem par aktīvu darbošanos projektā un teica: ,, Ir būtiski jautājumos par sabiedrības un pārtikas drošumu iesaistīt jauniešus. Ir svarīgi, lai viņiem ir gan zināšanas, gan viedoklis. Ēdiens ir svarīgs mums visiem, tādēļ saprotamāks kļūst arī Eiropas Parlamenta kā likumdevēja darbs un nozīme”.
Mājturības un tehnoloģiju skolotāja Inga Reine
