Mūsdienu mācību process gan skolotājiem, gan skolēniem vairs nesaistās tikai ar gudrību iegūšanu skolas solā, bet piedāvā dažādas iespējas un darba formas skolēnu zinātniski pētnieciskā, praktiskā un radošā darba iemaņu pilnveidošanā, lai uzlabotu izglītojamo mācīšanās procesa kvalitāti. Tāpēc skolā projektu nedēļas ietvaros (22. septembrī) skolēni, vāca materiālus par savu izvēlēto tēmu, bet skolotāji un tehniskie darbinieki devās ekskursijā apskatīt Cesvaines novada skaistās vietas.

Pirmais apskates objekts bija Cesvaines vidusskola, kas ir vienīgā vidusskola, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Tā ir moderna, mūsdienīga skolas ēka ar ērtām mācību telpām, ēdnīcu, lielu, plašu vestibilu, ziemas dārzu, vingrošanas zāli, aktu-koncertzāli. Celtne vērienīga, īsts kultūras centrs nelielajā Cesvaines pilsētā. Interjers kā audzinošs un izglītojošs moments. Krāsu konceptā pirmais stāvs zemes toņos, otrais –zaļā daba, trešais- zilās debesis. Spilgtās krāsas palīdz bērniem atraisīties, nesamierināties ar pelēcību. Vestibilā virs ziemas dārza kā gaišs akcents lustra puzura formā izveidota mūsdienīgos materiālos.

Apskatījām arī Cesvaines pils kompleksu: ekskursija pa pili, muižas apkārtni un parku. Tajā bez pils ir arī plašs saimniecības ēku komplekss ar stalli, klēti, dārzniecību, smēdi, kavalieru māju, mežkunga māju, alus brūzi. Pilij līdzīgā stilā celtas arī daļa saimniecības ēku, bet stallis, klēts, alus brūzis - gotizētas. 

Neliela pastaiga pa Cesvaines klusajām ieliņām, baudījām Cesvaines luterāņu baznīcas ērģeļu skanējumu. Tā ir lielākā lauku luterāņu baznīca Latvijā ar 2500 vietām. Oriģinālās Ladagasta ērģeles gājušas bojā, taču mūsdienās tur atrodas ērģeles, kas datējamas ar 1854.gadu (atjaunotas no 1998. līdz 2001.gadam, iesvētītas 2002.gadā).

Mūsu kuplais ekskursantu pulks devās uz saimniecību, kur jauni cilvēki nodarbojas ar kazu audzēšanu – uz lauku mājām „Jurguci.” Kā paši saimnieki saka: „protams, kā jau laukos mums ir arī savi mājdzīvnieki - kazas, kuras dod baltu un veselīgu pieniņu, no kā mēs pagatavojam gardu sieru, ražojam kazas gaļu, vistas dēj olas ar saules dzeltenuma pilniem vidučiem, pa kādai pīlītei un neiztikt arī bez diviem suņiem Šarika, Oto un kaķiem.” Lauku mājās iepazināmies ar ne tikai ar šķirnes kazu audzēšanu un to kopšanu, bet arī ieturējām siltas un garšīgas pusdienas ar kazas siera un gaļas degustāciju. Guvuši jaunus iespaidus un informāciju vakarpusē devāmies mājup.